Īss kopsavilkums par paveikto

2018.  |  2019.  |  2020.  |  2021.  |  2022.  |  2023.



Ķemeru Nacionālā parka piekrastē Jaunķemeros bija sapulcējies, neliels, bet ļoti draudzīgs un čakls ieinteresētu cilvēku pulciņš, kuri ar prieku un aizrautību iesaistījās Rudens ekskursiju nedēļa Jūrmalā! ietvaros organizētajā “Daru labu dabai” pēcpusdienā ģimenēm. Cīņā ar invazīvo sugu – krokaino rozi – aktīvi iesaistījās gan lielie, gan arī paši mazākie talcinieki, darba laikā noskaidrojot gan, kas tās tādas – kāpas, gan arī, kādēļ pēc izskata tik patīkamais augs patiesībā ir ienaidnieks un kā ar to vislabāk cīnīties. Pēc kārtīga darba visiem bija iespēja sasildīties ar Restorāns Neptūns gardo zupu, bet pēc tam – iegūt jaunas zināšanas un nostiprināt jau iegūtās Mobilās dabas klases izziņas aktivitātēs. Sakām vislielāko paldies čaklajiem talciniekiem par darbu un zinātkāri, un tiekamies atkal citos pasākumos!
Ik gadu Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā Dabas aizsardzības pārvalde sakopj kādu no Latvijas dižkokiem. Tie kalpo gan kā mājvieta dažādām retām un aizsargājamām sugām, gan ir saistīti ar vēstures notikumiem. Tāpēc dižkoki ir ne tikai dabas, bet arī kultūrvēstures vērtība.
Veckalsnavas aleja ar 16 dižkokiem ir trešā lielākā Latvijā. Apzinoties tās vērtību, šeit notiek sakopšanas darbi.
Vēstures avotos aleja minēta jau 1830. gadā, līdz ar to secināms, ka tā ir aptuveni 200 gadus veca. DAP Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Ilze Pūpola: “Īpaši aizsargājama aleja, dabas piemineklis, dzīvotne vairākām īpaši aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām, kurām ir nepieciešami dobumaini un gaismas apspīdēti koki, līdz ar to šie te alejā augošie koki tika atbrīvoti no krūmu apauguma.”
Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules Dabas fonda eksperti un brīvprātīgie palīgim atbrīvoja no krūmu un niedru apauguma bioloģiski vērtīgu zālāju dabas lieguma “Vecdaugava” teritorijā. Biotopu atjaunošanas darbi dabas liegumā tika aizsākti jau pirms trim gadiem, un jau šobrīd te uzskatāmi redzama atšķirība starp zālājiem, kuros jau vairākus gadus pēc kārtas veikti apsaimniekošanas darbi un tādiem, kas vēl tikai gaida savu kārtu.
Draudzīgā pulciņā, vienam otru uzmundrinot, izdevās paveikt patiesi necerēti liela apjoma darbu, novācot nopļauto zāli no visas nopļautās platības. Jāpiezīmē, ka pļaušana pļavā tika veikta pirmo reizi pēc daudzu gadu pārtraukuma, tādēļ darbs bija īpaši grūts. Talcinieki nodēvēja agrā rīta darbošanos par “sienažieri”, rēķinot, cik naudas ietaupīts par sporta zāles apmeklējumu.>
Jūrmalā dabas parkā “Ragakāpa” Dabas aizsardzības pārvaldes projekts LatViaNature organizēja invazīvās vārpainās korintes ierobežošanas darbu atklāšanas pasākumu – talku kopā ar invazīvo sugu ekspertiem.
Eksperti iepazīstināja ar plānotajiem vārpainās korintes ierobežošanas darbiem dabas parka vecākajā un bioloģiski vērtīgākajā daļā 33 ha platībā, kas no 2023.-2026. gadam norisināsies projekta LatViaNature ietvaros. Pēc tam ikvienam kopā ar ekspertiem bija iespēja piedalīties vārpainās korintes ierobežošanas talkā.
projekta LIFE-LatViaNature logo
Gadu gaitā Vējupītē ieskalots un sakrājies ievērojams daudzums cilvēku atstāto atkritumu, kas rada negatīvu ietekmi uz upes dzīvajiem organismiem, traucē tās tecējumam, tiek aizskaloti uz Gauju un nonāk Baltijas jūrā. Atkritumi ūdenī sadalās ļoti ilgi, pat vairākus simtus gadu, rezultātā veidojoties mikroplastmasai, kas nonāk dzīvo organismu (kāpuru, vēžveidīgo un zivju) barības apritē, tādējādi vēl tiešāk ietekmējot sugu daudzveidību ūdeņos un piekrastē.
Talkas laikā, iesaistoties Lidl Lavija darbiniekiem un citiem dalībniekiem, plānots attīrīt upes lejteci no atkritumiem, tā palīdzot atjaunoties upes dabiskajai dzīvotnei un pasargājot salīdzinoši reti sastopamo straujteces biotopu no cilvēku radītās ietekmes.
Foto galerija >>>
Jaunie reindžeri, tiekoties ar invazīvo sugu ekspertiem, guva zināšanas par invazīvajām sugām. Tad visi kopā peidalījās Kanādas zeltslotiņas ravēšanas talkā pie Slokas ezera.
Apvienojot patīkamo ar lietderīgo, proti, plānojot darbošanos dabas labā kā plašāka komandas saliedēšanas pasākuma sastāvdaļu, izdevās patiesi lielisks pasākums ar lielu pievienoto vērtību. Kaņiera ezera zāļu purvos nopļautās zāles savākšana, kas parastos apstākļos var prasīt pat vairākas dienas, tik kuplā talcinieku pulkā tika paveikta pāris stundās, dodot būtisku ieguldījumu šīs retās dzīvotnes saglabāšanā un uzturēšanā. Darbu papildināja iespēja iesaistīties izzinošās aktivitātēs Mobilajā dabas klasē un putnu vērošanā no Kaņiera putnu torņa.
Jau tradicionāli augustā ejam palīgā skaistajai Rāznas Nacionālā parka robežupei – Narūtai, pamazām atbrīvojot tās tecējumu no bebru dambjiem un sagāztajiem kokiem visā upes garumā. Tieši daudzo koku sagāzumu dēļ Narūtas upes kā Eiropas Savienības nozīmes biotopa kvalitāte šobrīd ir vērtējama kā vidēja.
Latvijas Dabas fonda Starptautiskā Jauniešu foruma dalībnieki dabas liegumā “Randu pļavas” ravēja piekrastē ieviesušos invazīvo sugu tatārijas salātu (Lactuca tatarica).
Foto galerija >>>
Latvijas Dabas fonda Starptautiskā Jauniešu foruma dalībnieki dabas liegumā “Karateri” uzlaboja smilšu krupju dzīvotnes, izvācot niedres un jauno baltakšņu dzinumus.
Foto galerija >>>
Kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE IP LatViaNature invazīvo sugu ekspertiem un Pasaules Dabas Fonda darbiniekiem kupls skaits brīvprātīgo ierobežoja bīstamās invazīvās sugas - krokaino rozi un puķu sprigani! Paldies visiem! LatViaNature mobilajā Dabas klasē varēja uzzināt arī par pārējām invazīvajām sugām Latvijā.
Jaunķemeru kāpu zonā, piedaloties FactSet kolektīva darbiniekiem, apkarojām invazīvo sugu - krokaino rozi. Notika arī diskusijās par dabas daudzveidību un cīņu ar invazīvajām sugām.
Slīteres Nacionālā parka un Ķemeru Nacionālā parka jaunie reindžeri talkoja pie Kaņiera ezera, atajaunojot vērtīgu purva augu dzīvotni. Talkas laikā kaļķaino zāļu purvu atbrīvoja no nozāģētajiem krūmiem, kociņiem, zariem.