Slīteres Nacionālā parka un Ķemeru Nacionālā parka jaunie reindžeri talkoja pie Robežakmens - vēsturiska objekta, kas savulaik iezīmēja seno robežu starp Kurzemes hercogisti un Vidzemes guberņu (faktiski starp divām valstīm – Latviju un Krieviju).

Sagaidot valsts svētkus, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionā administrācija (DAP LRA) tradicionāli rīko dižkoku sakopšanas talku. Šogad tika sakopti dižkoki Rāznas Nacionālajā parkā Krāslavas novada Andzeļu pagasta Arestovā.
Talkas laikā tika atēnoti dižoši, izzāģējot blakus esošos krūmus. Tāpat tika attīrīts netālu esošais Domorišku dižakmens un uzlikta IADT zīme (ozollapa). Talkas dalībnieks ķērpju eksperts Rolands Moisejevs konstatēja divas īpaši aizsargājamas ķērpju sugas - Sclerophora pallida (bālā sklerofora), un Pleurosticta acetabulum (kausveida pleirostikta). Uz oša mizas un oša zara tika atrasta Latvijā iepriekš nereģistrēta ķērpja suga – Rinodina sophodes (Ach.) A. Massal.
Iniciatīvas “Daru labu dabai” talkā piedalījās DAP LRA un Daugavpils Universitātes darbinieki un zemes īpašnieki no uņēmuma “SCA Latvijas meži”.
Foto galerija >>>

Zvārtes ieža nogāzes sakopšana, krūmu izciršana, skatu vietas sakārtošana.

Dabas aizsardzības pārvalde LIFE-IP LatViaNature projekta ietvaros organizēja talku par Latvijā joprojām maz aprobētu dabisko zālāju atjaunošanas metodi – savvaļas augu sēklu sēšanu sugu sastāva daudzveidošanai, Ķemeru Nacionālā parka Dunduru pļavās, lai veicinātu dabisko zālāju straujāku atjaunošanos.
Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē

Erasmus+ projekta “Biodiversity meets music” jaunieši Jelgavas 4.vidusskolas vadībā no piecām valstīm: Latvijas, Grieķijas, Spānijas, Itālijas un Vācijas, projekta LIFE-IP LatViaNature ietvaros piedalījās invazīvās krokainās rozes izplatības ierobežošanā to ravējot.
Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē

Talkojot Gausajā jūdzē, tika veidots žogs pret krasta eroziju.

Tika sakoptas pastaigu takas un atpūtas vietas kopā ar uzņēmuma L'OREAL darbiniekiem.

Fiziski smagā, bet skaistā talkā atbrīvots vairāk nekā puskilometru garš Narūtas posms no upes gultnē sakritušajiem kokiem, sanesumiem un diviem bebru dambjiem. ES nozīmes biotopa kvalitāte Narūtas upē bija vērtējama kā vidēja tieši koku sagāzuma dēļ. Paveikto darbu rezultātā straujteces posmā uzlabosies biotopa kvalitāte un dzīves vide biezajai perlamutrenei, upes micīšgliemezim un sārtaļģei u.c. sugām. Atjaunotais upes plūdums bagātinās ūdeni ar skābekli, kas savukārt palielinās upes pašattīrīšanās spēju.
Paldies visiem talkas dalībniekiem un iesaistītajiem. Īpaši novērtējam Zemessardzes 35. kājnieku bataljona vīru atbalstu Narūtas upes tīrīšanas talkās.
Galerija >>>

Talka marķējām priedītīes plānotajiem biotopu atjaunošanas darbiem Raganu purvā kopā ar uzņēmuma KPMG darbiniekiem.

Stiglovas upē ir Eiropas savienības nozīmes īpaši aizsargājams biotops "Upju straujteces un dabiski upju posmi". Astoņpadsmit talkas dalībnieki atbrīvoja 200 m garu upes posmu dabas pieminekļa “Stiglovas atsegumi” robežās un 500 m garu upes posmu ārpus dabas pieminekļa robežām. Upē esošie koki sazāģēti un sakrauti virs palu līnijas, lai atbrīvotu upes dabisko tecējumu. Talkas laikā novākti arī trīs nokritušie koki, kas aizsedza skatu uz atsegumiem.
Stiglovas upes krastos redzamo smilšakmens atsegumi veidojušies pirms aptuveni 375 miljoniem gadu. Šeit jūras straumju ietekmē veidojās slīpslāņoti baltie un brūni sārtie devona smilšakmeņi. Ledus kušanas ūdeņu formētā senlejā ar ievērojamu gravu un stāvām nogāzēm savu vietu atrada Stiglovas upītes ieleja. Šī ir viena no retajām vietām pašā Latvijas austrumu daļā, kur atsedzas Ogres svītas ieži.
Galerija >>>

Dabas aizsardzības pārvaldes, Pasaules Dabas fonda Latvija un LIDL darbinieki atbrīvoja kāpas no krokainās rozes.

Aizejošās vasaras pēdējo īsti karsto darba dienu – piektdienu, 26. augustu – aizvadījām kopā ar uzņēmuma @VISMA čaklo kolektīvu dabas liegumā “Vecdaugava”. Šī ir viena no lielākajām talkām, kas organizēta iniciatīvas “Daru labu dabai” ietvaros – pasākumā piedalījās aptuveni 100 uzņēmuma darbinieku. Čakli darbojoties vairākās grupās, pasākuma laikā talciniekiem izdevās gan paveikt veselu virkni labu darbu dabai, cīnoties ar invazīvajām sugām – Kandādas zeltslotiņu, puķu sprigani un krokaino rozi, kā arī vācot nopļauto apaugumu – sienu un atvases; gan arī apgūt jaunas zināšanas par zālājiem Mobilajā dabas klasē. Pasākuma noslēgumā tika atklāts arī informatīvais stends, kas tapis ar uzņēmuma finansiālo atbalstu un palīdzēs izglītot sabiedrību par dabas lieguma “Vecdaugava” vērtībām vēl ilgi pēc talkas. Tik jaudīgs, plašs un daudzveidīgs labo darbu “uzlidojums” šajā dabas teritorijā vēl nebija piedzīvots, tādēļ sakām vislielāko paldies uzņēmuma @VISMA darbiniekiem par ieguldījumu dabas daudzveidības saglabāšanā un sabiedrības izglītošanā, un ceram uz tikšanos citos pasākumos!

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti ikgadējās kopsapulces laikā kopā projekta LIFE-IP LatViaNature ekepertiem ravēja invazīvo krokaino rozi, pieliekot roku invazīvo sugu izskaušanā. Savukārt, projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros tika noaminīti ganību žoga posmi Dundurpļavās.
Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē

Šodien uzņēmuma TET darbinieki čakli notalkoja abas Ķemeru Nacionālā parka Pilku pļaviņas nieka 1,5 stundās. Prieks par tik jaudīgiem siena vācējiem.

Lai uzlabotu Narūtas upes biotopa kvalitāti, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija sadarbībā ar LIFE-IP LatViaNature projektu rīkoja Narūtas upes tīrīšanas talku upes posmā, kas atrodas Krāslavas novadā, Obiteļas mežā. Talkas laikā tika novērsti šķēršļi upes tecējumam, atbrīvojot vairāk kā vienu kilometru garu upes posmu no sanesumiem, kritušajiem kokiem un bebru dambjiem. Atjaunotais straujteces posms uzlabos dzīves vidi upē mītošajām aizsargājamām sugām, tai skaitā biezajai perlamutrenei.
Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē
Galerija >>>

Tika sakopta teritorija gan pie dabas taku mazāko iemītnieku voljēriem, gan pie saimniecības ēkām, kā arī pastaigu taku malas un atpūtas vietas kopā ar uzņēmumu HILTI.

Lai saglabātu dabas daudzveidību un pasargātu no aizaugšanas reto un īpašo dabas vērtību – kaļķaino zāļu purvu, Ķemeru Nacionālajā parkā pie Kaņiera ezera Vislatvijas jauno reindžeru nometnes dalībnieki iesaistījās purva augu dzīvotņu atjaunošanas siena talkā, kuras laikā tika savākta nopļautā zāle.
Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē
Galerija >>>

Dabas aizsardzības pārvalde un LIFE-IP LatViaNature projektā rīkotajā praktiskajā seminārā dabā skaidroja invazīvo sugu postošo ietekmi un praktiski demonstrēja efektīvas invazīvo sugu Kanādas zeltgalvītes un ošlapu kļavas apkarošanas metodes. Seminārs notika Kuldīgā, bijušo mazdārziņu teritorijā.
Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē

Ķemeru Nacionālā parka Jaunie reindžeri talko dabas liegumā Lielupes palienes pļavas, to atbrīvojot no invazīvā auga - puķu spriganes. Lielupes pļavas ir bagātas ar jumstiņgladiolām un daudzām citām vērtīgām augu un dzīvnieku sugām. Lai šīs bagātības nepazustu jau vairākus gadus Ķemeru Nacionālā parka Jaunie reindžeri cīnās un atbrīvo šo teritorija no neaicinātā "ciemiņa".

Rāznas Nacionālā parka Jaunie reindžeri kopā ar saviem draugiem, jauniešiem no Ukrainas, apkaroja invazīvo sugu – puķu sprigani Beitānu pilskalnā. Kopā ar jauniešiem strādāja arī Beitānu pilskalna atklājējs - biedrības “Kroma Kolna bruoliste” vadītājs Aleksandrs Lubāns.
Talkas dalībnieki uzzināja par svešzemju sugām, kas rada draudus bioloģiskajai daudzveidībai, par to, kāpēc jācīnās ar invazīvajām sugām un kā katrs var iesaistīties to apkarošanā.
Jaunieši no Ukrainas pastāstīja, ka arī viņu dzimtenē invazīvo sugu izplatība ir problēma, un viņi ir piedalījušies dažādos apkarošanas pasākumos.
Ar lielu interesi talkas dalībnieki uzklausīja Aleksandra Lubāna stāstījumu par pilskalniem Rāznas Nacionālajā parkā, par to, kā senie latgaļi sargāja savas zemes pirms daudziem gadu simtiem. Pēc talkas Beitānu pilskalnā jaunieši devās uz Kroma Kolnu kur apskatīja seno latgaļu ieročus un bruņojumu.
Ukraiņu jaunieši jau vairākkārt iesaistījušies Rāznas Nacionālā parka Jauno reindžeru aktivitātēs. Diāna no Čerkasiem (Ukraina) stāsta, ka viņai Latvijā ļoti patīk: ”Jums ir ļoti skaista daba. Daudz koku, daudz mežu. Esam pamanījuši, ka Latvijā rūpējas par dabu.”

Talcinieki pļāva zāli un ca sienu Medņuriesta pļavā Teiču dabas rezervātā.

Talku Dabas aizsardzības pārvalde Latgales reģiona administrācija, projekts LIFE IP LatViaNature un Pasaules Dabas Fonds kopā ar zīmolu Pernod Ricard. Talkas laikā tika ierobežotas tādas svešzemju sugas, kā sīkziedu sprigane, lupīna, kā arī citi invazīvie augi.
Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē

Talkas dalībnieki atbrīvoja kāpas zonu Kalngalē no invazīvas svešzemju sugas – Tatārijas salāta, kas izplatījies Baltijas jūras piekrastē un sācis veidot lielas audzes, un, esot agresīva tipa suga, tas apdraud Latvijas dabas daudzveidību.
Talku, kas veltīta Pasaules Okeānu dienai, rīkoja LIFE IP LatViaNature projekta cilvēki, Dabas aizsardzības pārvalde Pierīgas administrācija un Pasaules Dabas Fonds kopā ar zīmolu Biotherm.
Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē

LIFE IP LatViaNature projekta darbinieki sadarbībā ar LIFE GoodWater IP LIFE projektu programmas jubilejas talkā ravēja invazīvo puķu sprigani, lai ierobežotu tās izplatību gar un ap Raunas upi. Upju un to krastu sakopšana ir viena abu projektu sadarbības jomām, jo upes ir ne tikai Latvijas ainavas būtiska sastāvdaļa un rekreācijas vieta cilvēkiem, bet arī migrācijas koridors invazīvajām sugām.
Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē

Turpinot sadarbību ar aktīvajām Swedbank komandām, tika organizēts izglītojošs pasākums Dabas parkā "Piejūra", kur kopā ar Pasaules Dabas Fonda, Carnikavas domes un Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem talcinieki iesaistījās kāpu biotopa atjaunošanas darbos. Apmēram 20 m² laukumā tika noņemts sūnu slānis. Atsegtā smilts kalpos par iespēju retām ķērpju sugām atgriezties piejūras biotopā. Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja uzzināt par kāpās mītošajiem augiem un bezmugurkaulniekiem.

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti projekta LIFE-IP LatViaNature ietvaros ravēja krokaino rozi Ķemeru Nacionālā parka teritorijā.
Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē

Turpinot sadarbību ar aktīvajām Swedbank komandām, tika organizēts izglītojošs pasākums ĶNP Dunduru pļavās, kur talcinieki palīdzēja vākt nost veco žogu un uzlikt jauno. Kopumā, spītējot lietum un vējam, tika sakārtoti ap 400 m žoga. Pasākuma ietvaros dalībnieki no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzzināja par dabisko zālāju nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanai Latvijā.

Labiekārtošanas darbri Līgatnes dabas takās Pasaules Dabas Fonda partneru Swedbank kolektīva viena no komandām devās uz Līgatnes dabas takām, lai iedalītos jaunās vāveres mājas apzaļumošanas darbos. Apzaļumošanas pamatā bija citur parka teritorijas mežā paņemtās zemsedzes pārlikšana smilšainainajā laukumā ap jauno būvi. Darbi veicās ļoti raiti, tāpēc talcinieki iesaistījās arī jaunās rododendru takas izbūves darbos - takas vietā tika izplēstas saknes un bērta smilts.

Daru Labu Dabai iniciatīvas pasākums norisinājās Ogres Zilajos kalnos. Pasaules Dabas fonds kopā ar partneriem Swedbank palīdzēja dabas teritorijas apsaimniekotājiem sakārtot Dubkalnu ūdenskrātuves krastus, novācot nelegāli izveidotās ugunskura vietas. Kopumā krastos tika atrastas un aizvāktas vairāk nekā 20 ugunskura vietas. Teritorijā ir iekārtota speciāla ugunskura vieta, taču cilvēki mēdz turpināt tos kurināt piekrastē. Nelegālās ugunskuru vietas veicina vēlmi piekopt neatļauto paradumu.

Ķemeru nacionālais parks un Pasaules Dabas Fonds Jaunķemeru kāpās, sadarbībā ar Swedbank Latvia kolektīvu turpina sadarbību cīņai ar invazīvo krokaino rozi. Līdzīgi kā katru reizi, dalībniekiem tika sniegta iespēja piedalīties arī izglītojoša viktorīnā.

Nedēļas izskaņa pie mums, Ķemeru Nacionālajā parkā atkal pagājusi ļoti rosīgi - kopā ar Pasaules Dabas Fondu Jaunķemeru kāpās, čaklais un saliedētais Swedbank Latvia kolektīvs, turpināja cīņu ar invazīvo sugu - krokaino rozi. Šī bija lieliska iespēja kopīgi pārliecināties, ka "Daru labu dabai" ir ne tikai kopīgs darbs - tā ir iespēja zinošu speciālistu pavadībā nokļūt dabai pavisam tuvu, ieraugot un uzzinot daudz kā jauna.

Pa ziemu Līgatnes dabas takās uz celiņiem un takām bija sakritis daudz dažāda resnuma zaru. Paldies SWEDBANK Latvija un Pasaules dabas fonda darbiniekiem, kuri čakli palīdzēja tos ievilkt dziļāk mežā, lai tie varētu netraucēti sadalīties un kļūt par mājām dažādām vabolēm, sēnēm un citiem organismiem.

Brīvprātīgie atbrīvo kāpas no krokainās rozes.

ERASMUS+ programmas dalībnieki no dažādām valstīm turpināja atbrīvot kāpas no krokainās rozes.

Ķemeru nacionālais parks un Pasaules Dabas Fonds Jaunķemeru kāpās, sadarbībā ar Swedbank Latvia kolektīvu uzsāk kopīgo cīņu ar invazīvo krokaino rozi.
Pirms talkošanas dalībniekus uzrunāja eksperti un talka noslēgumā tika organizēta izglītojoša vikrotīna par dabas daudzveidību. Kopumā uzņēmums apkaroja invazīvo augu trīs reizes viena mēneša laikā un sniedza ievērojamu ieguldījumu kāpu attīrīšana no nevēlamas sugas.

Šo vērtīgo darbu ERASMUS+ programmas projekta "We only have one planet" ("Mums ir tikai viena planēta") ietvaros veica jaunieši no Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas kopā ar sadarbības partneriem no Igaunijas, Dānijas, Portugāles un Islandes. Šī projekta galvenie mērķi ir skolēnu vides apziņas veidošana, daloties ar dalībvalstu labās prakses piemēriem vides saudzēšanas jomā, iepazīstot vides problēmas un popularizējot videi draudzīga dzīvesveida piemērus. Vislielākais paldies visiem talciniekiem, un aicinām labus darbus dabai darīt arī turpmāk!

Talcinieku darbs bija ieguldījums dabas parka Adamovas ezers dabas vērtību saglabāšanā.

Kopā ar Mjūricas Nacionālā parka pārstāvjiem savācam nozāģētos krūmus.

Paldies aktīvajiem skolniekiem un skolotājām, kuri kuplā pulkā pulcējās Vecdaugavas pļavās, lai savāktu tur izmestos un atstātos atkritumus.

Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju Kurzemē, Dabas aizsardzības pārvalde uzstādīja pagaidu norobežojumus Ķikana un Irbes upes grīvā. Vēl 2014. gadā Irbes grīva bija nozīmīga mazā zīriņa ligzdošanas vieta Latvijā un visā Eiropā, bet šobrīd tā vairs nav. Tomēr dabā katrs augs vai dzīvnieks, tostarp putns, pilda noteiktu funkciju. To saudzēšana, īpaši vairošanās laikā, ļauj saglabāt pilnvērtīgu barības ķēdi, nodrošinot līdzsvaru starp sugām, nedzīvo dabu un cilvēku.

Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas darbinieki kopā ar projektu LIFE IP LatViaNuture un Pasaules dabas fondu, sadarbojoties ar Erasmus+ projekta “Brīvprātīgais darbs un aktīva pilsoniskā līdzdalība” ietvaros, kur brīvprātīgi talkoja vairāk nekā 40 vidusskolēni no Latvijas, Rumānijas, Kipras, Polijas, Itālijas un Bulgārijas, piedalījās Kaņiera ezera talkā, atjaunojot Latvijā reti sastopamo dzīvotni - kaļkainie zāļu purvi.
Plašāks raksts LIFE IP LatViaNature tīmekļvietnē
Galerija >>>

Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, Pasaules Dabas fonda pārstāvji un brīvprātīgie atbrīvoja no apauguma Latvijā aizvien retāk sastopamos kaļķainos zāļu purvus, kuru saglabāšana lielā mērā šobrīd ir atkarīga no cilvēka roku darba.
Galerija >>>

Talkā piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas administrācijas un Lubāna mitrāja informācijas centra darbinieki, brīvprātīgie palīgi no Barkavas, kopā 16 talcinieki. Kopīgiem spēkiem nopļautas un novāktas niedres 1,5 ha lielā platībā pie Rēzeknes ietekas Lubānā. Viens no veidiem augu atlieku savākšanai ir sauso augu atlieku nopļaušana no ledus. Niedru pļaušanai ziemā ir priekšrocības: nav radīts kaitējums ekosistēmai, nopļautās niedres ir bez grūtībām savācamas, jo ir sausas un viegli transportējamas krastā. Niedru pļaušana veikta, lai samazinātu ezera apaugumu ar niedrēm, veicinātu lēnāku organiskā materiāla uzkrāšanos un viļņošanās efekta pastiprināšanu. Lubānā ir blīvas niedru audzes un notiek dūņu veidošanās no atmirušajiem ūdensaugiem, arī niedrēm. Ezera piekrastes minerālgrunts pārklājas ar detrītu un dūņām. Pirms iedambēšanas pavasara plūdos ūdensaugu atliekas tika aizpludinātas prom, un neuzkrājās ezerā. Tagad tās paliek uz vietas, veido nogulumu slāni visā ezerā, kurš vēja ietekmē uzduļķojas, samazina ūdens caurredzamību.
Galerija >>>

Ķemeru pamatskolas skolēni palīdz apkarot invazīvo augu (goblapu spireja) Ķemeru kūrorta parkā, līdzās vēsturiskajai meža sēravota “Vardīte”.
Galerija >>>

Dabas liegumā “Ojatu ezers” no sausajām niedrēm atbrīvota Ojetu ezera austumu daļa, kur raksturīga minerālgrumts piekraste. Te aug Dortmaņa lobēlija un gludsporu ezerene. Niedres pļaujamas ne gan veģetācijas periodā, gan arī ziemā, lai mazinātu nogulšņu uzkrāšanos ezera minerālgrunts piekrastē. Niedru atmirušais slānis pārklāj sīkās augu rozetes, tādējādi samazinot to augtspēju.
Galerija >>>

Ķemeru Nacionālajā parkā, pie Kaņiera ezera tika novākti krūmi.
Galerija >>>